Stop Destroying Videogames: Eiropas Komisijas atbilde un kāpēc cīņa turpinās

Tas bija viens no spēlētāju kopienas visvairāk gaidītajiem notikumiem. 2026. gada 16. jūnijā Eiropas Komisija sniedza savu oficiālo atbildi uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) "Stop Destroying Videogames". Spriedums: pagaidām jaunu tiesību aktu nebūs. Skaidrojums un tas, kāpēc šī nav stāsta beigas.
Faktu atgādinājums
Iniciatīva radās pēc tam, kad Ubisoft 2024. gadā slēdza The Crew, un tā pieprasīja, lai izdevēji būtu spiesti saglabāt savas spēles spēlējamā stāvoklī pēc komerciālā atbalsta pārtraukšanas (bezsaistes režīms, kopienas serveri utt.). Iniciatīvu īpaši virzīja Ross Scott, un tā sasniedza visus nepieciešamos sliekšņus:
- iesniegta Komisijā 2026. gada 26. janvārī;
- 1 294 188 pārbaudīti paraksti (aptuveni 1,3 miljoni);
- sliekšņi sasniegti 24 dalībvalstīs.
Derīga EPI uzliek Komisijai pienākumu atbildēt, taču ne pienākumu pieņemt tiesību aktus.
Ko atbildēja Komisija
Savā 2026. gada 16. jūnija atbildē (paziņojums C/2026/4110) Komisija norāda, ka tā pagaidām neplāno ierosināt pieprasīto vispārējo pienākumu saglabāt spēles spēlējamas pēc to komercializācijas pārtraukšanas: tā uzskata to par nesamērīgu. Intelektuālais īpašums un trešo pušu licences ir galvenais šķērslis tās argumentācijā līdzās uzņēmējdarbības brīvībai, izmaksām, komercnoslēpumiem, kiberdrošības riskiem un spēļu tehniskajai daudzveidībai. Turklāt tā uzsver, ka Eiropas patērētāju tiesības jau nodrošina spēlētājiem garantijas.
Likuma vietā Komisija apņemas:
- līdz 2026. gada beigām uzsākt dialogu ar nozari un patērētāju pārstāvjiem, lai izstrādātu brīvprātīgu rīcības kodeksu par spēļu "dzīves cikla beigu" pārvaldību;
- iekļaut spēļu dzīves cikla beigu jautājumu Direktīvas (ES) 2019/770 par digitālo saturu piemērošanas ziņojumā;
- sadarboties ar asociācijām un iestādēm, lai labāk informētu par pastāvošajām patērētāju tiesībām.
Ko iniciatīva tomēr panāca
Būtu nepareizi apgalvot, ka petīcija "nebija ne par ko". Tā panāca to, ko petīcijas dažkārt spēj panākt: atvērt durvis un uzspiest tēmu. Konkrēti: 1,3 miljoni pārbaudītu atbalstītāju, tikšanās ar Komisiju, publiska uzklausīšana Eiropas Parlamentā (2026. gada 16. aprīlī), plenārsēdes debates (21. maijā), oficiāla spēļu dzīves cikla beigu problēmas atzīšana, tās iekļaušana Direktīvas 2019/770 uzraudzībā un noturīgs Eiropas politiskais un mediju pamats. To, ko tā nepanāca, ir pieprasītā norma.
Mūsu analīze: paredzams risks, un patiesā svira ir citur
Šīs atbildes risku bija iespējams paredzēt jau pirms lēmuma. Tieši pieprasīt vispārēju uzturēšanas pienākumu nozīmēja izvēlēties lauku, kurā nozarei bija spēcīgākie argumenti: intelektuālais īpašums, trešo pušu licences, uzņēmējdarbības brīvība, izmaksas. Kas attiecas uz "brīvprātīgo rīcības kodeksu", nozares brīvprātīgo apņemšanos vēsture liek piesardzīgi vērtēt tā reālo darbības jomu.
Turpmākajai rīcībai jābūt precīzai: nevis tik daudz radīt jaunas tiesības, cik piemērot jau esošās, pierādīt ļaunprātīgu izmantošanu un ietekmēt izstrādē esošos tiesību aktus:
- Direktīva (ES) 2019/770 (digitālais saturs) un tiesības attiecībā uz negodīgiem noteikumiem jau tagad ļauj apstrīdēt tādas prakses kā diskrecionāru līguma izbeigšanu vai vienpusēju grozīšanu bez garantijām.
- RGPD un DSA katrs savā reālajā piemērošanas jomā (personas datu apstrāde vienam, starpniecības pakalpojumi otram) nosaka pārredzamības un godprātības prasības, kuras var izmantot pret dažām nozares praksēm.
- Nākotnes Digital Fairness Act (priekšlikums izsludināts uz 2026. gada beigām) ir vērsts pret dark patterns, atkarību izraisošu dizainu, abonēšanas slazdiem un digitālajiem līgumiem. Mēs pieprasām, lai tajā tiktu iekļautas spēļu licencēm raksturīgās problēmas: informācija pirms pirkuma, nelabvēlīgi grozījumi, piekļuves ilgums, pakalpojuma izbeigšana un tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Šī iekļaušana, tāpat kā tālākpārdošanas vai saglabāšanas iekļaušana, joprojām ir prasība, kas jāaizstāv, nevis projekta jau iegūts saturs, un tieši tagad, kamēr šis teksts tiek rakstīts, ir jāpanāk ietekme.
Petīcija atvēra durvis un uzspieda tēmu. Tagad jautājums ir šo uzmanību pārvērst juridiskās lietās, konkrētos pieprasījumos un noturīgā spēku samērā. Tieši tagad top rītdienas likums.
Avoti: Eiropas Komisija, atbilde uz EPI (2026. gada 16. jūnijs) · Iniciatīvas oficiālā lapa.
Oficiālas atsauces
Novērtējiet šo rakstu
4.5/5 · 4 balss
Komentāri (0)
Esiet pirmais, kas komentē šo rakstu.